11. klases skolēni par klimatu, globālo sasilšanu un katra atbildību

Klašu audzinātāji savā e-pastā saņēma Eko skolas vadītājas Veltas Gobiņas vēstuli:

Tuvojas 9. februāris.  Eiropā atzīmē „Silto džemperu dienu”.

Lielvārdes vidusskola ir uzaicināta piedalīties šajā akcijā.

Akcijas mērķis izglītot ikvienu sabiedrības locekli par klimata pārmaiņām, par šo pārmaiņu negatīvajām sekām. 

Šajā dienā saģērbsimies siltāk, samazināsim apkuri savās mājās kaut vai par vienu grādu (diez vai tas būs iespējams tiem, kuriem ir centralizētā siltuma apgāde).

Iespējams, izmaiņas paši nemanīsiet, bet kopējais ieguldījums būs ievērojams.   

Vēlama neliela atgriezeniskā saite.

200 miljoni cilvēku, kuri sausuma un ekstremālu laikapstākļu dēļ devušies bēgļu gaitās, – tāda varētu būt nākotne, kam pretī virzās pasaule. Bet no krīzes vēl varētu izvairīties, ja pārtiku audzēsim uz jumtiem, burgeros liksim augu gaļu un mašīnas darbināsim ar ūdeņradi.

Ļaunākais scenārijs:

1.      Turpināsim izlaist atmosfērā arvien vairāk siltumnīcefekta gāzu.

2.      Planētas vidējā temperatūra paaugstināsies par pieciem grādiem.

3.      Plūdi un sasums izposta pilsētas un lauksaimniecību.

Labākais scenārijs:

1.      Ievērojami samazinām siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomus.

2.      Aktīvi piesaistām oglekļa dioksīdu no atmosfēras.

3.      Mūsu planēta vidēji uzsilst tikai par pusgrādu.

                                                                                                                                                Matīss

Manuprāt, lai uzlabotu klimata izmaiņas, cilvēkam ir jāmaina sava domāšana un uzskati. Jāšķiro atkritumi, nedrīkst piesārņot dabu (jo pašiem arī taču patīk dzīvot tīrā vidē), nedrīkst izmantot fosilo kurināmo, jāveido kompostkaudzes utt.

Manā ģimenē piekopjam atkritumu šķirošanu. Tas ir tā iegājies, ka es vairs nevaru iedomāties sevi, metot plastmasas pudeli parastajā miskastē.

Danuta

Man šķiet, ka cilvēki ir ieprogrammēti domāt, ka viņiem jāpiepilda katra vēlēšanās, katra vēlme, un tāpēc globālā sasilšana pastiprinās.

Es uzskatu, ka cilvēki ir izveidojuši sabiedrību, kas paļaujas uz šīm virspusējām vajadzībām, un mūsu dzīvesveidu veido darbības, kas pastāvīgi iznīcina to dabiskās pasaules daļu, kas mums visiem ir nepieciešama, lai paliktu dzīvi. Mēs nedomājam par kopējo ainu. Mēs vienmēr gribam vairāk... lielāku, labāku.

Lai visu uzlabotu, mums jāsāk pastiprināti pievērst uzmanību tam, kāds ir mūsu dzīvesveids, viedoklis un uzskati.

Manā ģimenē mēs cenšamies pievērst lielāku uzmanību atkritumu šķirošanai un iepērkoties  pēc iespējas vairāk izvairīties no vienreiz lietojamās plastmasas.

Betija

Plūdi, vētras, orkāni, sausums – arvien biežāk tiek ziņots par šādām dabas katastrofām. Un arvien biežāk un pārliecinošāk saistībā ar tām tiek minētas klimata izmaiņas.

Klimata izmaiņas ir visnopietnākie draudi mūsu planētai. Globālā sasilšana veicina jūras līmeņa celšanos, izraisot postošus plūdus, vētras, ilgstošus sausuma periodus un saslimšanas ar tropiskajām slimībām. Daudzviet pasaulē jau šobrīd ir izjūtamas traģiskās globālās sasilšanas sekas.

Ko darīt, lai palīdzētu apturēt klimata izmaiņas?

Izvērtē iespējas taupīt elektroenerģiju! Izslēdz elektroierīces, kuras nelieto. Izmanto ekonomiskās spuldzes.

Jāizmanto saules un vēja enerģija.

Parūpējies par savas mājas siltumizolāciju. Nodrošinot pēc iespējas labāku siltumizolāciju, tavas mājas apsildīšanai būs nepieciešams mazāks daudzums siltumenerģijas.

Brauc ar velosipēdu! Ne vienmēr ceļojumos vai ikdienas gaitās ir nepieciešams izmantot autotransportu. Nelieliem ceļojumiem ļoti piemērots pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds.

Izmanto elektromobili.

Stādi kokus! Šobrīd visā pasaulē tiek izcirsti mežu resursi, tomēr koki spēj absorbēt ievērojamu daļu ogļskābās gāzes.

Ralfs

Katru dienu cilvēce saražo milzīgu daudzumu atkritumu. Gandrīz visas preces tiek iepakotas materiālos, kas nesadalās vidē. Covid laikā iepakojumu daudzums ir stipri palielinājies. Tā ir problēma dabai un to nevar ignorēt. Ir svarīgi izdomāt, kā šos atkritumus varētu izmantot vēlreiz, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi.

Mēs ģimenē jau sen par to domājam. Tikko Lielvārdē bija atklāts atkritumu šķirošanas laukums, mēs sākām atsevišķi krāt stikla, metāla un plastmasas iepakojumus un tos reizi mēnesī vest uz laukumu. Mums tas bija svarīgi, jo mēs zinām, cik ļoti var piesārņot vidi. Mūsu īpašumā joprojām var atrast iepriekšējo mājas īpašnieku un īrnieku apraktos atkritumus. Palīdzot mammai rakt puķu dobes, bieži esmu atradis plēves, metālus, stiklus, saplēstas pudeles un citus gružus.

Es vēlos, lai aiz manis paliktu tīra un veselīga vide un priecātos, ka arī citi tā darītu.

Raimonds

Manuprāt, šī ir ļoti svarīga tēma, par ko būtu jārunā. Būtu ļoti skumji, ja, ledājiem kūstot, tiktu appludinātas ne tikai skaistas pilsētas, bet arī valstis, jo nav noslēpums, ka ūdens līmenis ceļas globālās sasilšanas dēļ. Jau tagad biežāk tiek novērotas laikapstākļu izmaiņas un biežākas dabas katastrofas. Dažos reģionos ir biežāki un postošāki karstuma viļņi, piemēram, pērnā gada Austrālijas ugungrēki. Tie nopostīja ļoti lielu platību. Nemaz nerunājot par to, ka daudzas augu un dzīvnieku sugas nespēj adaptēties šīm klimata izmaiņām, tādēļ biežāk novērojama augu un/vai dzīvnieku sugu izmiršana.

Ja šādas lietas notiek jau tagad, tad cik ļoti lielā postā būs pasaule vēl pēc 50 gadiem? Ir nepieciešams sekot līdzi tam, cik daudz plastmasas nonāk okeānā. Rūpnīcām vajadzētu atrast alternatīvas, kur izgāzt savus atkritumus, lai tie nenonāktu atklātajos ūdeņos. Rūpnīcu samazināšana būtu ļoti liels solis, kas samazinātu slikto gāzu nonākšana gaisā. Tāpat ātrāk būtu vajadzīgas mašīnas, kas darbināmas ar degvielu. Šīs mašīnas jau tiek aizstātas ar elektromobiļiem.

Ir mazas ikdienas lietas, kura jāpārtrauc darīt, jo ir jāsāk ar mazumiņu, lai varētu mainīties pasaule.

Sabīne

No vecvecmammas ir palikušas adītas zeķes un cimdi.

Daļu savas dzīves mana vecmamma strādāja par adītāju.

Arī mana mamma agrāk strādāja par mašīnadītāju. Man tas ļoti patika, jo arī man tika uzadītas jaciņas, cimdi, cepures u. c. Tagad mana mamma strādā par audzinātāju bērnudārzā (nedaudz smieklīgi, jo arī mana vecmamma reiz strādāja bērnudārzā) un ada sev par prieku, kad ir laiks.

Sūtu bildi ar nosaukumu "Siltie džemperi".

Bildē ir tikai neliela daļa no mammas adītajiem darbiem. Daži ir uzadīti man un daži mammai pašai.

Madara

Aizver acis un ieklausies Zemes māte teiktajā!

Kad Dievs ķērās pie Zemes radīšanas, man vēl nebija sava darba, es dzīvoju parastu dzīvi, ne par ko nedomādama. Bet kādā dienā es saņēmu uzaicinājumu pieskatīt dabu, ko mums visapkārt radīja Dievs. Dievs pieskatīja cilvēkus, bet es pieskatīju pārējo dabu.

Tas sākums likās tik viegls un vienkāršs, man ļoti patika! Bet ar katru gadu likās, ka kaut kas uz šīs Zemes nav tā, kā bija agrāk. Bija sajūta, ka ar katru gadu daba ar cilvēci paliek naidīgāki. Un šīs sajūtas, diemžēl nebija veltas, tā ir, mans draugs, šodien daba ar cilvēci strīdas.

Kad Dievs radīja šo Zemi ūdens bija tik kristāldzirds, ar krāšņām zivīm piepildīts, un baltās smiltis, ak, cik tās bija mīkstas, atceros vēl tagad, kā skrēju pa tām. Bet tagad, ieraugot to visu, man sirds sāp, tas ūdens vairs nav tāds, tās smiltis, pa kurām es skrēju, vairs nav tādas, kādas bija tad. Ja agrāk varēja teikt, ka zem ūdens ir baltās smiltis, tad tagad var teikt, ka zem atkritumiem ir ūdens.

Spilgti atmiņā ir palikuši brīži, kad gulēju zālītē, lai skatītos debesīs. Es smaidīju, ieraudzīdama tās zilās debesis, tur varēja lūkoties, kā brālītis spēlējās ar sunīti un jūras zirdziņš peld pa ūdens straumi, bet tagad es skatos debesīs, un man birst asaras par to, ko es tur redzu. Tās dūmakaini tumšas ir palikušas un, kas tajās ir attēlots, to es tev neteikšu, jo pats vien jau vari nojaust.

Bet tagad ieelpo gaisu! Gaisu, kuru tu šodien sauc par debešķīgi svaigu.

Ak, tu, naivais, tev muļķa prāts vēl, mazo bērniņ. Tas gaiss, ko tu sauc par svaigu,  nav gaiss, ko elpoju es. Kā tu vari ieelpot, tik netīru, tik piesārņotu gaisu? Varētu jau brīnīties, bet, ja tā padomā, tad šodien TU ar savām rūpnīcām, no kurām nāk melni mutuļojoši dūmi, veido tādu gaisu, ko uzskati par svaigu.

Mums ikvienam gribas, lai ir silti, bet mēs jau nepadomājam, ka visai Zemei šis siltums var nenākt par labu.

Tāpēc es tevi aicinu piedalīties “Silto džemperu dienā”! Tavs uzdevums ir samazināt apkures temperatūru par vismaz vienu grādu, bet, lai nenosaltu, es aicinu tevi uzvilkt siltu džemperi, tādu, kas ir omītes vai mammas adīts, nevis veikalā pirkts.

Ar maziem darbiem mēs atkal panāksim, ka cilvēki rūpējas par dabu un daba rūpējās par cilvēkiem, kā arī nenozagsim Grētai Tūnbergai bērnību.

Tagad vari atvērt acis un padomāt par to, ko es tev teicu, bet atceries vienu – nav jāmeklē sabiedrotie, lai sāktu dzīvot dabai draudzīgi, vienkārši sāc darīt pats!

                                                                                                                          Sandis, 11. klase