Cukurs mūsu dzīvē

Mēs visi esam skolā mācījušies, tāpēc zinām, ka cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu. Ķīmiski cukurs ir gandrīz tīra saharoze. Parastais cukurs ir ogļhidrāts, kas skaitās vērtīgs uzturlīdzeklis un nodrošina organismu ar nepieciešamo enerģiju.

Zinātnieki ir atklājuši, ka cukurs ir viens no produktiem, kas visvairāk veicina novecošanu. Visticamāk, skolēniem liksies, ka šis teikums uz viņiem neattiecas.

Tad spēkā jāliek nākamais arguments – pusaudži, kuri ar uzturu uzņem lielu cukura daudzumu, savu novecošanas procesu paātrina ar katru apēsto karoti tieši tāpat kā 40 un vairāk gadus veci cilvēki.

Izklausās dīvaini, jo glikoze taču ir nepieciešama katrai organisma šūnai! Ja nebūtu glikozes, mūsu smadzenes mirtu, bet muskuļi sabruktu.

Taču cukuri ir ļoti dažādi, un vienkāršie, rafinētie jeb pārstrādātie cukuri, ko parasti pievieno ēdienam, ļoti atšķiras no tiem ogļhidrātiem, kas lēni dalās, lai ķermenis tos pēc vajadzības pārvērstu glikozē un izmantotu kā degvielu. Pirmie veicina novecošanu, bet otrie ir neaizstājamas uzturvielas, kas, saņemtas pareizos daudzumos, uztur smadzenes un ķermeni jaunu un veselu.

Rafinētais cukurs izraisa atkarību. Ir atklāts, ka mūsu smadzenēs tas aktivizē tos pašus receptorus, kurus stimulē heroīns.

Turklāt rafinētā cukurā nav ne vitamīnu, ne minerālvielu, ne proteīnu, ne šķiedrvielu. Pilnīgi nekādu uzturvielu! Tikai liels daudzums kaloriju.

Taču mūsdienās ir praktiski neiespējami izvairīties no rafinētajiem un pārtikā slēptajiem cukuriem. Tie ir pievienoti pārstrādātiem un konservētiem produktiem, brokastu pārslām, maizei, kūkām, cepumiem, konfektēm, sulām un gāzētajiem dzērieniem. Visam, kas ir salds un garšīgs.

Turklāt tie, kas ēd daudz cukura, riskē iedzīvoties smagās slimībās, ieskaitot diabētu, sirds slimības, osteoporozi un artrītu. Un ne tikai. Cukurs veicina krasa garastāvokļa maiņas, kariesu, redzes pavājināšanos un izsitumus uz ādas.

Neviens jau nevēlas piedzīvot iepriekš minētās likstas, tāpēc skolā runājam par cukuru un tā saprātīgu lietošanu.

11. klases skolēni, noklausoties informāciju audzināšanas stundā, izteica savas domas.

Cukuru lieku pie tējas un kafijas, saldumus pārsvarā ēdu tikai svētku dienās. Domāju, ka nelietoju par daudz cukuru.

Domāju, ka ir svarīgi runāt par šīm lietām, jo ir jāzina, kā cukurs ietekmē veselību.

Mani personīgie ieradumi saistībā ar cukuru nav īpaši labi, jo uzturā tas tiek lietots biežāk, nekā gribētos atzīties. Protams, pēc stundā dzirdētā bija viela pārdomām. Vecāki lieto cukuru maz, protams, izņemot, ja tas ir nepieciešams vakariņu sagatavošanai. Gribu teikt, ka jau ar šodienu samazināju cukura daudzumu uzturā, tas ir, pievienoju, to mazāk pie kafijas vai atsakos no saldiem našķiem.

Protams, ka ir svarīgi informēt jaunatni par šādām tēmām, jo personīgi es lietoju cukuru uzturā daudz, neapzinoties, cik liels negatīvs iespaids cukuram ir uz veselību.

 Man ļoti garšo saldumi, īpaši šokolāde, tādēļ tāda veida cukurs ir mana ikdiena, bet mazos daudzumos, jo pati saprotu, ka nav veselīgi cukuru lietot tik daudz.

Mūsu tradīcija ģimenē ir, kā mamma saka, “viens saldums dienā”. Tas man ir iemācījis to, ka nevar pārforsēt ar saldumiem. Pati arī, sākot pieaugt, atsakos no cukura tējā un mazāk lieku to kafijā.

Es uzskatu, ka man nav pārāk slikti ieradumi šajā jomā, tādēļ neuzskatu, ka man tie ir jāmaina.

Manuprāt, ir svarīgi runāt par šīm lietām ar cilvēkiem, kuriem ir ar to problēmas. Es uzskatu, ka man jau tas ir iemācīts no bērna kājas.

Es uzturā lietoju diezgan daudz cukura. Neesmu priecīgs par to.

Ģimenē es esmu vienīgais, kas lieto daudz cukura.

Domāju, ka centīšos kaut ko mainīt.  

Es domāju, ka par to nav īsti jēgas runāt, jo cilvēki ir dažādi un uzskati ir dažādi. Cilvēki nemēdz savus uzskatus mainīt.

Cukurs ir diezgan nozīmīga lieta manas ģimenes dzīvē, tā ir kā neatņemama sastāvdaļa. Tā kā mēs esam lieli salduma mīļi, tad ikdienā cukurs tiek lietots. Mazos apjomos, bet tiek lietots. Personīgi es cenšos atturēties. Mainu saldumus pret augļiem.

Piemēram, ja kāds man teiktu, ka cukurs ir slikts un man tas ir jāpārtrauc lietot, tad es, protams, neklausītu. Es nevaru ikdienā tik ierastu produktu vienkārši beigt lietot. Protams, ar laiku es to laikam samazinātu.

Man ļoti garšo saldumi, bet cenšos to uzņemt nelielos daudzumos.  

Atceros, kā mamma vienmēr bērnībā ir teikusi, „ viens saldums dienā” vai arī „ daudz ēdīsi saldumus, zobi izkritīs”. Vienmēr, ēdot saldumus, es atceros šo mammas teikto. Arī tagad cenšos nelikt tējai klāt cukuru.

Protams, vienmēr var kaut ko samazināt un ierobežot, bet pašreiz neredzu tam iemeslu, jo ikdienā man nav tādu ieradumu, kas mani  slikti ietekmētu.

Manuprāt, ir svarīgi runāt par šo tēmu ar visiem, jo tā ir noderīga informācija, un pēc tā katrs pats izvērtē, vai viņam vajadzētu „piebremzēt” ar cukura daudzumu.

Es piekrītu visam, ko Jūs minējāt audzināšanas stundā, tiesa gan, man tas viss sen jau bija zināms, bet tāpat Jūsu informācija bija vērtīgs atgādinājums par to, ka no cukura labāk ir jāstāv pa gabalu un jāiet ar līkumu, jo cukurs cilvēkam ar labi sabalansētu diētu un uzturu faktiski nemaz nav papildus jāuzņem, jo daba ir iekārtojusi tā, ka cukuru mēs pietiekamā daudzumā iegūstam jau no dabīgajām dabas veltēm – ogām, augļiem,  graudaugiem, piena produktiem un tamlīdzīgi.

Veselības "guru"' iesaka pat atteikties no cukura vispār, bet, ja negrib iespringt un būt fanātisks, nedaudz jau var atļauties, jo visu var lietot ar mēru. 

Tekstu angļu valodā par cukura lietošanas tradīcijām Honkongā un savā ģimenē rakstīja mūsu skolas apmaiņas programmas skolniece:

„ Actually, we don't eat too much sugar in Hong Kong. Some of the parents don't let their children to eat lots of chocolate or candy. Also, most of the Hong Kongers would  order less sugar drinks in their daily life. In my family, my parents didn't limit me of have sugar but I don't eat sweets too much since I don't like some over sweet food.”

Ar cieņu un veselības vēlējumiem šajā pandēmijā,

11. klases audzinātāja Daina Grīnhofa