Dzīves mācība

2021. gada janvārī aprit 30 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.

Padomju Savienības vadība centās nepieļaut Latvijas izstāšanos no PSRS, tāpēc 1991. gada janvārī nācās pārdzīvot Barikāžu laiku.

Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes ap stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās.

1991. gada janvāra barikādes ir arī izcils un unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.

13. janvārī norisinājās konference „X stunda. Barikādēm 30”. Konferenci atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un tā bija skatāma tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB).

Konferencē piedalījās tā laika aktīvie barikāžu dalībnieki, Tautas Frontes, bijušie valdības un Augstākās Padomes biedri. Bija atmiņu stāsti par gatavošanos barikādēm un mediju lomu šajā grūtajā laikā.

Tika pieminēti cilvēki, kuri laikā no 1991. gada janvāra līdz 1991. gada augustam Latvijā gāja bojā:

Vladimirs Gomanovičs, nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;

Ilgvars Grieziņš, gājis bojā negadījumā 21. janvārī, veicot barikāžu nostiprināšanu;

Sergejs Konoņenko, nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;

Roberts Mūrnieks, nošauts 16. janvārī Vecmīlgrāvī;

Edijs Riekstiņš, nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;

Raimonds Salmiņš, nošauts 19. augustā Augusta puča laikā pie Rīgas Iekšlietu pārvaldes;

Andris Slapiņš, nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;

Gvido Zvaigzne, smagi ievainots 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā, vēlāk no ievainojumiem miris.

Pēc konferences noskatīšanās 11. klases skolēni pauda savas izjūtas par redzēto.

Konferenci skatījos aptuveni divas stundas. Bija ļoti interesanti dzirdēt cilvēku stāstus par barikāžu laiku. Saprotu to, cik ļoti pateicīgs esmu, ka nedzīvojam kara apstākļos un ka nav jāpieredz tās lietas, ko pieredzēja šie cilvēki. Es ar lielu interesi klausījos, ko stāsta... Es uzzināju daudz jauna. (Ričards Valters)

Konferenci bija vērts skatīties, bija iespēja atcerēties un paklausīties par  notikumiem barikāžu laikā. (Rihards Nolmanis)

Konferenci skatījos ar lielu interesi! Man patika pamatīgi sagatavotā programma, kas bija vairāk nekā četru stundu gara, kā arī bija ļoti vērtīgi dzirdēt tik daudz dažādu runu. Laba bija Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas uzruna. Bija iespēja no katra cilvēka saņemt unikālu vēsturisko informāciju, kuru neatrast nekur citur. (Matīss Līdums)

Konference bija diezgan interesanta un noderīga arī tiem, kas kaut ko par barikāžu laiku zina, bet īpaši tiem, kas neko nezināja. Uzzināju lietas, ko nebiju dzirdējusi un zinājusi. Ļoti noderīga konference. (Samanta Liepkalne)

Tika pastāstītas un parādītas dažas interesantas lietas par barikādēm. Man personīgi ļoti patika attēli, dažreiz bija sajūta, ka arī es piedalos tajā visā. Bija diezgan interesanti, bet bija arī lietas, kuras es jau zināju, jo par šo notikumu ir ļoti daudz runāts un rakstīts. (Paula Ludborža)

Ļoti jauki, ka runāja zināmas personas, Valsts prezidents. Izglītojoši un patriotiski. Tas lika aizdomāties par ģimenes locekļiem, kuri piedalījās barikādēs. (Madara Ansone) 

Daina Grīnhofa, 11. klases audzinātāja